Konstitūcija
Armēnijas Republikas Konstitūcija tika pieņemta 1995. gada 5. jūlijā referendumā.
Grozījumi Armēnijas Republikas konstitūcijā tika veikti 2005. gada 27. novembrī un 2015. gada 6. decembrī referendumu ceļā.
Konstitūcijas apraksts
Armēnijas Republika ir suverēna, demokrātiska, sociāla valsts, kurā valda tiesiskums.
Armēnijas Republikas vara pieder tautai.
Tauta savu varu realizē brīvās vēlēšanās, referendumos, kā arī ar caur Konstitūcijā paredzēto valsts un pašvaldību pašvaldību un amatpersonu noteikto kārtību.
Nacionālā asambleja
Nacionālā asambleja ir tautas pārstāvības institūcija, kas īsteno likumdošanas varu. Nacionālā sapulce veic izpildvaras pārraudzību, pieņem valsts budžetu un veic citas Konstitūcijā noteiktās funkcijas.
Nacionālās asamblejas pilnvaras nosaka Konstitūcija.
Nacionālās asamblejas sastāvā ir vismaz simts viens deputāts. Nacionālo asambleju ievēl, izmantojot proporcionālu vēlēšanu sistēmu. Pēdējās parlamenta vēlēšanas notika 2018. gada 9. decembrī.
Republikas prezidents
Republikas prezidents ir valsts galva. Valsts prezidents uzrauga Konstitūcijas ievērošanu. Valsts prezidents, īstenojot savas pilnvaras, ir objektīvs un vadās tikai un vienīgi no valsts interesēm. Valsts prezidents pilda savas funkcijas saskaņā ar Konstitūcijā noteiktajām pilnvarām.
Valsts prezidentu ievēl Nacionālā asambleja uz septiņiem gadiem.
Valdība
Valdība ir izpildvaras augstākā institūcija.
Valdība, pamatojoties uz savu programmu, izstrādā un īsteno valsts iekšpolitiku un ārpolitiku, veic valsts pārvaldes sistēmas struktūru vispārējo vadību.
Valdības pilnvaras nosaka Konstitūcija un likumi. Visi ar izpildvaru saistītie jautājumi, kas nav atrunāti valsts pārvaldes iestādēm vai citām vietējām pašvaldībām, ir valdības kompetencē.
Valdības sastāvā ir Premjerministrs, Premjerministra vietnieks un ministri.
Ar parlamenta vairākumu ievēlēto kandidātu par Premjerministru ieceļ Valsts prezidents. Premjerministra vietniekus un ministrus ieceļ amatā Valsts prezidents pēc Premjerministra ieteikuma.
Premjerministrs Valdības programmas ietvaros nosaka valdības politikas galvenos virzienus, vada valdības darbību un koordinē valdības locekļu darbu.
Tiesas un Augstākā tiesu padome
Armēnijas Republikā tiesu nodrošina tikai tiesas saskaņā ar Konstitūciju un likumiem. Armēnijas Republikā darbojas Konstitūcijas tiesa, Kasācijas tiesa, apelācijas tiesas, vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesas, kā arī Administratīvā tiesa. Citas specializētās tiesas var tikt izveidotas likumā paredzētajos gadījumos.
Konstitucionālo taisnīgumu īsteno Konstitūcijas tiesa, nodrošinot Konstitūcijas pārākumu. Armēnijas Republikā augstākā tiesas instance ir Kasācijas tiesa, izņemot konstitucionālās justīcijas jomu.
Kasācijas instances tiesa, pārskatot tiesu aktus likumā noteikto pilnvaru ietvaros, nodrošina likumu un citu normatīvo aktu vienotu piemērošanu, kā arī novērš būtiskos cilvēktiesību un brīvību pārkāpumus.
Tiesu un tiesnešu neatkarību garantē Augstākā tiesu padome, kas ir neatkarīga valsts institūcija desmit locekļu sastāvā. Piecus Augstākās tiesnešu padomes locekļus ievēlē Tiesnešu kopsapulce, vēl piecus locekļus — Nacionālā sapulce.
Armēnijas Republikas administratīvi teritoriālās vienības
Armēnijas Republikas administratīvi teritoriālās vienības ir marzi [reģioni] un kopienas. Marzi sastāv no lauku un pilsētu kopienām. Armēnijas Republikas teritoriju sadala 10 marzos. Tie ir: Aragatsotn Marz, Ararat Marz, Armavir Marz, Gegharkunik Marz, Lori Marz, Kotayk Marz, Shirak Marz, Syunik Marz, Vayots Dzor Marz un Tavush Marz.
Galvaspilsēta Erevāna skaitās kā kopiena. Vietējā pašpārvalde tiek īstenota kopienās.